Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot latviešu valodas fonēmu /v/ un /ʝ/ distribūciju CVC struktūras vārdos. Rakstā analizēti šādi akustiskie parametri: dinamiskās pētāmo skaņu spektrogrammas, relatīvā intensitāte un formantu parēju (patskanis ⇨ līdzskaņi /v/ un /ʝ/) relatīvais ilgums.
Balstoties uz paveikto analīzi, secināms, ka līdzskaņa /v/ dominējošais variants gan prevokāliskā, gan postvokāliskā pozīcijā ir frikatīvs spraudzenis, bet līdzskanis /ʝ/ prevokāliskajā pozīcijā visbiežāk tiek izrunāts kā frikatīvs spraudzenis, postvokāliskā pozīcijā – kā nefrikatīvs spraudzenis vai patskanis. Frikatīvajiem spraudzeņiem, salīdzinot ar nefrikatīvajiem spraudzeņiem, ir raksturīgas augstākas spektrālās smailes frekvences vērtības un plašāks vērtību diapazons. Relatīvās intensitātes vērtības samazinās secībā patskanis > nefrikatīvais spraudzenis > frikatīvais spraudzenis, turklāt frikatīvajiem spraudzeņiem ir vislielākā intensitāte. Attiecībā uz patskaņa formantu pārejas relātīvo ilgumu, abus līdzskaņus iespējams raksturot pēc līdzīgas tendences: frikatīvajiem spraudzeņiem ir īsākas blakus esoša patskaņa formantu pārejas nekā nefrikatīvajiem spraudzeņiem un patskaņiem.
Šis kūrinys yra platinamas pagal Kūrybinių bendrijų Priskyrimas 4.0 tarptautinę licenciją.