Соответствия в топонимии Латвийской ССР с древнепрусским языком

Abstract

LATVIJAS PSR TOPONĪMIJAS ATBILSTĪBA SENPRŪŠU VALODAI

Kopsavilkums

Balstoties uz J. Endzelīna Senprūšu valodu, G. Geruļa Die altpreussischen Ortsnamen un R. Trautmaņa Die altpreussischen Personennamen, skatīti Latvijas PSR vietvārdi, kā publicētie J. End­zelīna Latvijas PSR vietvārdos (I 1956., II 1961.), tā nepublicētie (III sējuma manuskriptā un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta kartotēkā), lai meklētu atbil­stību senprūšu valodai.

Toponīmu un hidronīmu, kur vērojama drošāka vai nedrošāka atbilstība, ir daudz – aptuve­ni 20–25%. Tie dalāmi 2 pamatgrupās: 1) kam pamatā latviešu literārās valodas apellatīvi un adjektīvi ((Acis, Saule, Lab- u. с). 2) kam pamatā nevar saskatīt parastos latviešu literārās valodas apellatīvus, adjektīvus u. c, bet kur vērojama lielāka vai mazāka atbilstība senprūšu valodai (rei­zēm arī latviešu valodas apvidvārdiem). Atklājas 3 atbilstību grupas.

I. Fonētiskā: ei ie vietā (Preikuŗi); rakstos b mija ar v (Lywa : Lība); kursiskajā teritorijā ķ, ģ gaidāmā c, dz vietā (Ķeķeris, Ģērveļi u. tml).

II. Leksiskā:

a) apellatīvi (bieži arī toponīmi) 6 apakšgrupās (Abza, Brātiņi, Rapa, Angeri, Gar̃bas, Apāni u.d.c);

b) adjektīvi, prepozīcijas (Cę̂rsna², Cêrsupji² u.c);

c) toponīmi (Aũce, Kārsava u.c.);

d) etnonīmi un novadu vārdi (Prūši, Sęm̃ba u.c.);

e) antroponīmi (Asûne, Laũstiķi u.c);

III. Semantiskā: kaut atbilstoši apellatīvi ir latviešu literārajā valodā, tomēr reizēm piemērotā­kas liekas senprūšu valodas nozīmes (piem., s. v. gaĩda, staba- u. c).

Ja būtu zināms pilnīgāks senprūšu valodas vārdu krājums, atbilstošās toponīmijas procents būtu vēl augstāks.